Kredītu krāpniecība: kā neuzķerties un ko darīt, ja tas noticis

Krāpnieki Latvijā kļūst arvien prasmīgāki. Viņi zvana bankas, policijas vai valsts iestāžu vārdā, izveido viltus aizdevēju vietnes un mēģina tavā vārdā noformēt kredītus. Šajā rakstā – kā atpazīt shēmas, kā droši aizņemties tiešsaistē un ko darīt, ja tas tomēr noticis.

Cik liela ir problēma

Pēc Finanšu nozares asociācijas datiem 2026. gada pirmajā pusgadā krāpniekiem izdevās 2829 gadījumos, un iedzīvotāji zaudēja 7 825 618 €. Finanšu iestādes novērsa 10 960 mēģinājumus par 11 028 750 €.

Avots: Finanšu nozares asociācija, 2026. gada janvāris–jūnijs.

Visā 2025. gadā Latvijas iedzīvotājiem izkrāpti vairāk nekā 23,7 miljoni eiro.

Biežākās shēmas, kas saistītas ar kredītiem

• „Tavā vārdā ņemts kredīts.” Zvana „bankas drošības dienests” vai „policija”, stāsta, ka kāds tavā vārdā noformē kredītu, un lūdz palīdzēt „atmaskot krāpniekus”. Patiesībā viņi paši grib piekļuvi tavai internetbankai. Kādā Valsts policijas izmeklētā lietā upuriem lika instalēt attālinātās piekļuves programmu AnyDesk un apstiprināt darījumus.
• Viltus aizdevējs. Vietne vai sociālo tīklu reklāma sola kredītu „bez kredītvēstures pārbaudes”, bet pirms izmaksas prasa samaksāt „apdrošināšanu” vai „noformēšanas maksu”. Pēc samaksas kredīts neienāk.
• Valsts iestāžu vārdā. Zvani VSAA vārdā par „pensijas pārrēķinu” ar lūgumu autentificēties ar Smart-ID, viltus SMS CSDD vārdā par „pārkāpumu”, pikšķerēšanas ziņas VID, kurjeru un banku vārdā.
• Investīcijas. Retāk, bet ar vislielākajām summām uz vienu upuri – bieži desmitiem tūkstošu eiro.
• „Naudas mūlis”. Piedāvājums „viegli nopelnīt”, pārskaitot naudu caur savu kontu. Tā ir piedalīšanās noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā: vienā lietā policija noskaidroja vairāk nekā 170 naudas mūļus, un vairāki jau notiesāti.

Ko banka nekad neprasīs

• PIN kodus, paroles vai kartes datus pa telefonu, SMS vai e-pastā;
• apstiprināt Smart-ID vai citu autentifikāciju, ko neesi pats sācis;
• instalēt attālinātās piekļuves programmu;
• pārskaitīt naudu uz „drošo kontu”;
• steidzami noformēt kredītu, lai „pasargātu” savu naudu.

Ja saņem šādu zvanu, noliec klausuli un pats piezvani uz bankas oficiālo numuru, kas norādīts tās vietnē vai kartes aizmugurē.

Kā droši ņemt kredītu attālināti

1. Pārbaudi licenci. Patērētāju kreditēšanas pakalpojumus Latvijā drīkst sniegt tikai licencēti kredīta devēji; to sarakstu publicē PTAC, bet no 2027. gada uzraudzība pakāpeniski pāriet Latvijas Bankai.
2. Pārbaudi vietnes adresi – vai tā sakrīt ar uzņēmuma oficiālo domēnu, nevis tikai līdzīgu nosaukumu.
3. Nekad nemaksā pirms kredīta izmaksas. Likumīgs kredīta devējs maksas ietver līgumā, nevis prasa pārskaitīt iepriekš.
4. Prasi standarta informāciju un salīdzini GPL un kopējo summu.
5. Atceries 14 dienu atteikuma tiesības un to, ka līgumus nedrīkst slēgt no 21.00 līdz 8.00.

STOP kredīts: aizsardzība pret kredītiem tavā vārdā

Kredītinformācijas biroja vietnē, autentificējoties ar Smart-ID vai eID, vari atzīmēt, ka nevēlies saņemt kredītus; līdzīgu atzīmi var veikt arī CREFO klienta profilā. No 2026. gada 20. novembra abu biroju sistēmas būs savienotas, kredīta devējiem atzīme būs jāpārbauda, un jaunu kredītu nedrīkstēs piešķirt. Atzīmi var atsaukt, bet tā zaudē spēku tikai pēc 72 stundām – arī krāpnieks nevarēs to noņemt un uzreiz noformēt kredītu.

Ja esi cietis: pirmās stundas

1. Nekavējoties sazinies ar banku – bloķē karti un piekļuvi internetbankai.
2. Ziņo Valsts policijai pa tālruni 112 vai tuvākajā iecirknī.
3. Uzliec atzīmi STOP kredīts, ja tavi dati varētu būt nonākuši krāpnieku rokās.
4. Pārbaudi Kredītu reģistrā un KIB, vai tavā vārdā nav noformētas saistības, – kā to izdarīt, skaidrots rakstā Kā bez maksas pārbaudīt savu kredītvēsturi.
5. Ja redzi kredītu, ko neesi ņēmis, rakstiski paziņo kredīta devējam un pievieno policijas iesnieguma apliecinājumu.

Par neautorizētiem maksājumiem bankai jāziņo bez kavēšanās, ne vēlāk kā 13 mēnešu laikā pēc konta debetēšanas. Papildu aizsardzībai pret krāpnieciskām vietnēm var izmantot CERT.LV bezmaksas rīku „DNS ugunsmūris”, bet Finanšu nozares asociācijas vietnē neuzkeries.lv apkopoti padomi, kā atpazīt krāpniekus.