Kredītvēsture Latvijā: kas to veido, kur tā glabājas un kā to uzlabot

Katru reizi, kad piesakies kredītam, līzingam vai pat pēcapmaksas telefona pakalpojumam, uzņēmums skatās tavā kredītvēsturē. Tā parāda, kādas saistības tev ir bijušas un vai tās pildītas laikā. Šajā rakstā skaidrojam, kur Latvijā kredītvēsture glabājas, ko tajā redz kredīta devēji un ko vari darīt, lai tā strādātu tavā labā.

Kas ir kredītvēsture

Kredītvēsture ir ziņas par tavām finanšu saistībām: kad tās uzņemtas, cik lielas tās ir, kas ir kreditors un vai maksājumi veikti laikā. Tajā redzamas gan laikā izpildītas saistības, gan kavējumi un parādi. No kredītvēstures datiem tiek aprēķināts arī kredītreitings – novērtējums, cik ticami tu pildīsi saistības nākotnē.

Kur kredītvēsture glabājas Latvijā

KIB glabā kredītvēsturi aptuveni 1,2 miljoniem Latvijas iedzīvotāju – visiem, kuri pēdējo 20 gadu laikā Latvijā ņēmuši vismaz vienu kredītu.

Ko kredīta devējs redz un kā to izmanto

Izvērtējot pieteikumu, kredīta devējs pārbauda, cik lielas saistības tev jau ir, vai ir kavējumi un kā esi pildījis saistības agrāk. Bankām tas vajadzīgs arī Latvijas Bankas ierobežojumu ievērošanai: visi kredītmaksājumi parasti nedrīkst pārsniegt 40 % no neto ienākumiem, un to aprēķinā ieskaita arī piešķirtos kredītkaršu un kredītlīniju limitus. Ja kredīta devējs atsaka, pamatojoties uz datubāzē atrasto informāciju, tev ir tiesības uzzināt, kura datubāze izmantota un ko tajā redzēja.

Kredītreitings un kredītvēsture

Kredītreitings ir no kredītvēstures aprēķināts rādītājs, kas prognozē, cik liela ir varbūtība, ka saistības tiks pildītas nākamo 12 mēnešu laikā. To aprēķina katru reizi, kad dati tiek pieprasīti, tāpēc tas mainās līdz ar tavu kredītvēsturi. Latvijā nav viena valsts noteikta reitinga: reitingus aprēķina kredītinformācijas biroji, un bankām ir arī savi iekšējie vērtējumi.

Kas kredītvēsturi bojā

• Kavēti kredītu maksājumi – īpaši ilgstoši vai atkārtoti.
• Nesamaksāti rēķini – par komunālajiem pakalpojumiem, apsaimniekošanu, telefonu vai internetu.
• Parāds piedziņā – kad saistības nodotas piedziņai vai tiesu izpildītājam.
• Maksātnespējas process – ziņas par to, ka kredīts dzēsts maksātnespējas procesā, kredītvēsturē glabājas 10 gadus.

Cik ilgi katrs ieraksts glabājas, sīkāk skaidrojam rakstā Cik ilgi negatīvs ieraksts paliek kredītvēsturē.

Kā uzlabot kredītvēsturi soli pa solim

1. Pārbaudi savus datus Kredītu reģistrā un KIB – vai visas saistības ir tavas un vai atmaksātie kredīti atzīmēti kā izbeigti. Kā to izdarīt, skaidrots rakstā Kā bez maksas pārbaudīt savu kredītvēsturi.
2. Nokārto kavējumus pēc iespējas ātrāk. Termiņi, cik ilgi ziņas glabājas, sākas no samaksas vai pārkāpuma novēršanas brīža.
3. Iestati automātiskus maksājumus kredītiem un regulārajiem rēķiniem.
4. Samazini kredītslodzi – atmaksā mazākos kredītus un slēdz neizmantotus kredītkaršu limitus.
5. Neņem jaunas saistības bez vajadzības, īpaši īsi pirms lielāka kredīta pieteikuma.
6. Ja maksājumi kļūst smagi, runā ar kredīta devēju pirms kavējuma, nevis pēc tā.

Jauni aizsardzības rīki 2026. gadā

• STOP kredīts. KIB vietnē, autentificējoties ar Smart-ID vai eID, vari atzīmēt, ka nevēlies saņemt kredītus. CREFO līdzīgu atzīmi ļauj veikt klienta profilā. No 2026. gada 20. novembra abu biroju sistēmas būs savienotas, un kredīta devējiem būs jāpārbauda atzīme un jaunu kredītu nedrīkstēs piešķirt. Atzīmi var noņemt, bet tā zaudē spēku tikai 72 stundu laikā – lai mazinātu impulsīvu aizņemšanos.
• Vienots skats. No 2026. gada 20. novembra no viena kredītinformācijas biroja varēs pieprasīt kopskatu par visām savām kredītsaistībām; birojs pēc tava pieprasījuma iegūs datus arī no otra biroja.

Ja kredītvēstures nav vispār

Ja nekad neesi ņēmis kredītu, kredīta devējam ir mazāk informācijas, uz ko balstīt lēmumu. Kredītvēsture veidojas no visām saistībām, ko pildi laikā, – arī no rēķiniem par komunālajiem un telekomunikāciju pakalpojumiem, kas nonāk kredītinformācijas birojos. Nav jēgas ņemt kredītu tikai vēstures dēļ; svarīgāk ir pārbaudāmi ienākumi un laikā samaksāti rēķini.