Kā plānot personīgo budžetu Latvijā: praktisks ceļvedis 2026. gadam

Budžets nav ierobežojums, bet plāns, kas parāda, kur nauda aiziet un cik no tās tiešām paliek tev. Šajā ceļvedī – kā aprēķināt savus reālos ienākumus pēc 2026. gada nodokļu likmēm, kā sagrupēt izdevumus un kā izskatās divi budžeti ar konkrētiem skaitļiem.

Kāpēc pērnā gada budžets 2026. gadā vairs neder

Cenas nemainās vienmērīgi. Centrālās statistikas pārvaldes dati par 2026. gada septembri rāda, ka gada laikā kopējais cenu līmenis pieauga par 3,2 %, bet dažādās izdevumu grupās izmaiņas bija pilnīgi atšķirīgas:

Avots: CSP, 2026. gada septembris pret 2025. gada septembri.

Pārtika kļuva lētāka arī tāpēc, ka no 2026. gada 1. jūlija maizei, pienam, svaigai mājputnu gaļai un olām piemēro samazināto 12 % PVN likmi. Savukārt degviela un siltums sadārdzinājās daudz straujāk par vidējo. Ja tavs budžets balstās uz pērnā gada summām, transporta un mājokļa pozīcijas, visticamāk, ir par mazu.

Sāc ar neto ienākumiem: cik tev reāli paliek

Budžetu plāno no summas, ko saņem kontā. 2026. gadā darba ņēmēja sociālās iemaksas ir 10,5 %, neapliekamais minimums – 550 € mēnesī, iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme – 25,5 %, bet atvieglojums par katru apgādājamo – 250 € mēnesī. Tas darbojas, ja darba devējam esi iesniedzis algas nodokļa grāmatiņu.

Salīdzinājumam: CSP dati par 2026. gada 2. ceturksni rāda, ka vidējā neto alga pilna laika darbā Latvijā bija 1401 €, bet mediānā – 1168 €. Tas nozīmē, ka puse strādājošo saņem mazāk par 1168 € mēnesī.

Ja ienākumi ir neregulāri – pašnodarbinātajiem, sezonas darbā vai ar prēmijām –, budžetu plāno pēc vājāko mēnešu vidējā, nevis pēc labākajiem mēnešiem. Pārpalikumu labajos mēnešos novirzi uzkrājumam, kas izlīdzina sliktos.

Trīs izdevumu grupas, kas jāredz atsevišķi

• Fiksētie – maksājumi, kuru summa katru mēnesi ir aptuveni vienāda: īre vai mājokļa kredīts, apsaimniekošana, kredītu maksājumi, telefons un internets, bērnudārzs, apdrošināšana.
• Mainīgie – pārtika, degviela un sabiedriskais transports, higiēna, apģērbs, izklaide. Šeit ir lielākā iespēja ietekmēt summu.
• Neregulārie – OCTA, tehniskā apskate, dāvanas, skolas sākums, ārsta vai zobārsta apmeklējumi, atvaļinājums. Tos visbiežāk aizmirst, un tieši tie izjauc budžetu. Saskaiti, cik tie izmaksā gadā, izdali ar 12 un katru mēnesi atliec šo summu.

Kā sastādīt budžetu soli pa solim

1. Aprēķini neto ienākumus – visu mājsaimniecības locekļu algas, pabalsti, citi regulāri ienākumi.
2. Apskati pēdējo 30 dienu tēriņus. Lejupielādē konta izrakstu un sagrupē darījumus – kā to izdarīt ātri, skaidrots rakstā Kā lasīt bankas konta izrakstu.
3. Saraksti fiksētos maksājumus un pieskaiti neregulāro izdevumu mēneša daļu.
4. Nosaki uzkrājuma summu un iestati automātisku pārskaitījumu algas dienā. Pirmais mērķis – ārkārtas uzkrājums.
5. Sadali atlikumu mainīgajiem izdevumiem – vari izmantot 50/30/20 metodi kā orientieri.
6. Mēneša beigās salīdzini plānu ar faktu un pielāgo nākamo mēnesi.

Ātrākai aplēsei izmanto ģimenes budžeta kalkulatoru.

Divi budžeta piemēri

Piemēri ir ilustratīvi – tie parāda struktūru, nevis vidējās cenas. Tavas summas atkarīgas no pilsētas, mājokļa un ieradumiem.

Kur 2026. gadā meklēt rezervi

• Transports. Degviela gada laikā sadārdzinājās par vairāk nekā trešdaļu. Pārrēķini, cik tev izmaksā katrs brauciens, un apsver kopbraukšanu vai sabiedrisko transportu.
• Siltums un mājoklis. Apkures sezonā rēķini aug; plāno tos kā vidējo gada summu un atliec starpību vasarā.
• Pārtika. 12 % PVN attiecas tikai uz četrām produktu grupām un ir spēkā līdz 2027. gada 30. jūnijam – iepērcies apzināti.
• Apdrošināšana un finanšu pakalpojumi sadārdzinājās par 6,8 % – salīdzini OCTA piedāvājumus pirms katras atjaunošanas un pārbaudi, ko maksā par bankas kontu.

Vairāk konkrētu ideju – rakstā Kā samazināt ikmēneša izdevumus.

Budžets un kredīti

Kredītu maksājumi budžetā ir fiksētie izdevumi. Bankām jāievēro Latvijas Bankas noteikums, ka visi kredītmaksājumi kopā parasti nedrīkst pārsniegt 40 % no vidējiem neto ienākumiem. Tā ir augšējā robeža, nevis mērķis – jo mazāka daļa ienākumu aiziet kredītiem, jo vieglāk pārdzīvot negaidītus izdevumus. Ja maksājumi aizņem pārāk daudz, izvērtē kredītu apvienošanu vai pārbaudi cik vari aizņemties, pirms uzņemies jaunas saistības.

Drošības spilvens – pirmais budžeta mērķis

Kredītinformācijas biroja 2026. gada maijā veiktajā Norstat aptaujā 58 % iedzīvotāju atzina, ka, zaudējot ienākumus, obligātos maksājumus spētu segt ne ilgāk par trim mēnešiem. 34 % to spētu mēnesi vai īsāk. Starp tiem, kuru neto ienākumi ir līdz 550 € mēnesī, šāds īss rezerves laiks bija 62 % aptaujāto. Tāpēc pirmais budžeta mērķis ir vismaz viena mēneša obligāto izdevumu rezerve.

Biežākās kļūdas

• Plāno pēc bruto algas, nevis pēc summas uz rokas.
• Aizmirst neregulāros izdevumus – OCTA, dāvanas, skolas sākumu.
• Uzkrāj to, kas paliek pāri – parasti nepaliek nekas. Uzkrājums jāpārskaita algas dienā.
• Padodas pēc pirmā mēneša. Pirmais budžets gandrīz nekad nav precīzs; trešais jau ir.
• Neiekļauj atliktos maksājumus. „Pērc tagad, maksā vēlāk” iemaksas ir tādas pašas saistības kā kredīts.

15 minūšu pārskats katru mēnesi

1. Salīdzini plānotos un faktiskos tēriņus katrā grupā.
2. Atrodi vienu pozīciju, kur pārtērēji, un izlem, ko mainīt.
3. Pārbaudi, vai uzkrājuma pārskaitījums notika.
4. Paskaties nākamā mēneša neregulāros izdevumus.
5. Pielāgo plānu, ja mainījušies ienākumi vai cenas.